Karstais laiks pie ūdens pulcē arvien vairāk atpūtnieku, taču nelaimes gadījumu statistika liecina par nopietnām drošības problēmām. Eksperti brīdina, ka daudzas traģēdijas būtu iespējams novērst ar piesardzīgu rīcību un savlaicīgu risku novērtēšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš bērnu uzraudzībai un peldēšanai reibumā.
Ķīšezera krastā ceturtdien redzams daudz atpūtnieku, situācija vērtējama kā mierīga. To gan nevar teikt par aizvadītajām svētku brīvdienām – piecu dienu laikā valstī astoņi noslīkušie. Arī Rīgā glābējiem nācās doties palīgā diviem peldētājiem.
“Tā ir likumsakarība. Tas mums ļoti klaji parāda to, kāda ir sabiedrības kopējā izpratne par drošību uz un pie ūdens,” skaudro statistiku vērtēja biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. “Ja uz ceļa ir policisti, kas kontrolē dzērājšoferus, varbūt sākam aizdomāties, ka neļaujam draugiem braukt dzērumā.
Pie ūdenstilpēm joprojām prevalē vieglprātība. Vecāki nepieskata savus bērnus, nepieskata īstenībā paši arī sevi, tad, nonākot dzīvībai apdraudējuma situācijā, arī bez visa cita vēl nevar viens otram palīdzēt,” norādīja Gemze.
Glābēji ar satraukumu gaida arī nākamās brīvdienas, kad solīti īpaši labi laikapstākļi, jo atpūtnieku pie ūdens būs stipri vairāk. Tāpēc Rīgas glābšanas stacijās piesaistīs papildu resursus.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Skrims uzsvēra, ka vislielākās riska grupas pie ūdens ir nepieskatīti bērni un vīrieši vecumā no 30 līdz 70 gadiem.
“Mūsu statistika liecina, ka vidēji gadā mēs izglābām divus līdz četrus bērnus. Tas ir, atskaitot visus pieaugušos. Un otra kategorija ir vīrieši no 30 līdz 70 gadu vecumā. Teiksim tā, [tipiskākais] slīcējs ir 30–70 gadus vecs vīrietis, kas ir alkohola reibumā. 72 % gadījumu persona, kas ir noslīkusi, ir bijusi alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē,” sacīja Skrims.
Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja uzsvēra, ka tikai 7 % Latvijas iedzīvotāju peld pietiekami labi, lai kritiskā situācijā spētu izglābt savu dzīvību. Tāpēc, atpūšoties pie ūdens, ieteicams izvēlēties oficiālas peldvietas ar glābēju klātbūtni, nepeldēties aizaugušās vietās un neatrasties pie ūdens vienatnē. Ja redzams, ka cilvēks nonācis nelaimē, vispirms jāmēģina viņš sasaukt un jāizsauc glābēji. Ja iespējams, cietušajam jāpasniedz glābšanas riņķis, veste vai cits peldošs priekšmets. Savukārt situācijās, kad glābšana apdraud paša dzīvību, piemēram, upē ar spēcīgu straumi, jāgaida profesionālu glābēju ierašanās.
“Vēl gribētu tomēr aicināt – arī pieaugušajiem nedoties peldēties vieniem. [..] Peldētapmācība ir process, kas ir jāapgūst ilglaicīgi, apmācības iesakām sākt septembrī, lai visu ziemu var sagatavoties un vasaru aizvadīt droši,” teica Gemze.
Eksperti atgādina – lielākā daļa traģēdiju pie ūdens ir novēršamas. Tāpēc nevajadzētu peldēties alkohola reibumā, atstāt bērnus bez uzraudzības vai pārvērtēt savas spējas. Pie ūdens pietiek ar vienu kļūdu, lai atpūta pārvērstos traģēdijā.
Skatīties sižetu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.06.2026-72-noslikuso-alkohola-vai-narkotiku-reibuma-glabeji-ar-bazam-gaida-ari-tuvakas-brivdienas.a652700/
